Vasara Igaunijas Brīvdabas muzejā
23. aprīlis - 28. septembris
Visas saimniecības, Sutlepas kapela, Lau ciema veikals, kolhoza daudzdzīvokļu māja un rūpnīcas ēka ir atvērtas katru dienu.
Bērni var pārbaudīt sevi Mazā ganiņa piedzīvojumu takā.
Atšķirīgs darba laiks
- 9.06. biļešu pārdošana beidzas plkst. 16:00, muzejs ir atvērts līdz plkst. 17:00.
- 23.06. muzejs ir atvērts līdz pl. 00:00.
- 24.06. muzejs tiek atvērts pl. 12:00.
- Kase un muzeja veikals 10 – 19
- Krodziņš Kolu 10 – 19
- Saimniecības ēkas, Kuie skola, Lau ciema veikals, Kolhoza daudzdzīvokļu nams un Prefabricēta māja 10 – 18
- Kolgas lauku bērna pasaule 10-18
- Braucieni zirgu pajūgā 11-15:45
- Mazā ganiņa piedzīvojumu taka 10-20
- Muzeja parks 10 – 20
Savas mājas
Mājas ir ne tikai vieta, bet arī mums pazīstamās lietas, tuvie cilvēki, un ar viņiem saistītās jaukās atmiņas. Mūsu mājas ir mūsu dvēseles spogulis, un katra māja ir unikāla.
Igaunijas Brīvdabas muzejs aicina iepazīties ar mājokļiem, kas atceļojuši no dažādām Igaunijas vietām un paver durvis uz to cilvēku ikdienu un svētkiem, kas vairāku gadsimtu garumā saukuši tos par savām mājām.
Aktivitātes sētās katru dienu
Lauku sēta “Sassi-Jaani” – Kas ir mājas?
Gadsimtiem ilgi mūsu senči par savām mājām ir saukuši lauku sētas. Mājas bija ne tikai dzīvojamā ēka, bet arī visas saimniecības ēkas, pagalms, ganības un siena pļavas, tuvējie ceļi un meži. Pašu rokām un sviedriem celtās mājas dziļi iesakņojās to iemītnieku sirdīs.
Plkst. 11, 13 un 15 Pajautā saimniekam vai saimniecei, kādas ēkas un vietas kādreiz veidoja mājas. Rijas istabā pamēģini savām rokām uzsliet māju.
Lauku sēta “Köstriaseme” – Māju sajūtas radīšana
Pēc atbrīvošanās no dzimtbūšanas zemnieki ķērās pie dzīvojamo riju paplašināšanas un aprīkoja tās ar modernākām mēbelēm. Sekojot pilsētu un muižu paraugam, telpas pakāpeniski tika izdaiļotas ar smalkākiem rokdarbiem. Pašu rokām gatavotie priekšmeti izstaro mīlestību un mājīgu siltumu.
Plkst. 11:30, 13:30 un 15:30 Pajautā saimniecei, kura ir skaistākā lieta istabā. Apbrīno klētī skaistos, puķainos gultas pārklājus. Izgatavo skaistu pušķi, ar ko izrotāt kādu no savām iemīļotajām lietām.
Lauku sēta “Nuki” – “Maza, maza mājiņa...”
Dažkārt mājas bija ļoti maziņas un mēdza kļūt par šauru. Pirtnieka mājoklī zem viena jumta bija jāsadzīvo gan daudzbērnu ģimenei ar visām viņu nodarbēm, gan arī viņu mājdzīvniekiem un mājputniem. Dzīvošana nelielā telpā iemāca rūpēties vienam otru un pārvarēt grūtības.
Kā tev šķiet, vai tava ģimene varētu sadzīvot nelielā pirts namiņā?
Lauku sēta “Pulga” – Māju siltums
Dzīvojamās rijas pašā vidū atrodas liela rijas krāsns. Tajā cepa maizi, tās priekšā uz plīts tika gatavots ēdiens ģimenei un mājdzīvniekiem. Tādējādi istabas stūrī esošā krāsns kļuva gluži vai par ģimenes locekli. Nozīmīga vieta bija arī siltā pirts, kur tika nomazgāti darba sviedri, dziedināti vājinieki, un pasaulē nāca bērni.
Plkst. 12, 14 un 16 Pajautā saimniecei, cik bieži bija jākurina rijas krāsns un kādas bija pirts tradīcijas senos laikos. Izmēģini roku malkas skaldīšanā.
Lauku sētas “Pulga” dūmu pirts kurināšana 18.06., 16.07. un 20.08. plkst. 12-17.
Lauku sēta “Härjapea” – Savas mājas brīvā zemē
Igaunijas Republikas nodibināšana ļāva lepnumā augstāk pacelt galvu. Paši savā valstī cilvēki ar degsmi ķērās pie tautas kultūras attīstīšanas un nacionālās identitātes veidošanas. Īsā laikā lauku ainavu piepildīja skaistas saimniecības, ziedoši dārzi un apstrādāti lauki. Ar lepnumu varēja valkāt arī pašdarinātus tautastērpus.
Plkst. 12:30, 14:30 un 16:30 Pajautā saimniecei, kā pareizi valkāt tautastērpu. Izmēģini roku pīšanas mākslā.
Lauku sēta “Aarte” – Māja gluži kā kaimiņam
Ziemeļigaunijas iemītniekiem bija cieša saikne ar aizjūras somiem, kuru ietekme bija jūtama gan vietējā dialektā, gan arhitektūrā un ikdienas dzīvē. Kurš gan nezina, ka kafijas dzeršanas tradīcija nāk no Somijas? No turienes uz mūsu mājokļiem ir atceļojuši arī šūpuļkrēsli, lupatu deķi un paklāji.
Uzzini, kāda somu ietekme redzama “Aarete” māju zvejnieku ģimenes mājās.
Lauku sēta “Roosta” – Mājdzīvnieki
Dzīve laukos nebija iedomājama bez mājdzīvniekiem. Kūtī bija govis un cūkas, bet staļļos – zirgi. Vērtīgs dzīvnieks bija aita, kas deva gan ēdienu, gan apģērbu. No aitu taukiem tika gatavotas sveces, lai izgaismotu tumšās lauku mājas istabas.
Plkst. 12, 14 un 16 Pajautā saimniecei, kādi darbi nepieciešami, lai no aitas vilnas iegūtu dziju. Izmēģini roku vilnas kāršanā, vērpšanā un dzijas tīšanā kamolā.
Lauku sēta “Jaagu” – Mājas sirds
Muhu salas vīri bieži devās garos zvejas braucienos, bet vasaras pavadīja Igaunijas iekšzemē, strādājot celtniecības vai meža darbus. Tāpēc lielākais mājas darbu slogs gūlās uz sieviešu pleciem. Stiprās salas sievas ara un apstrādāja laukus, apdarīja mājas darbus un nodarbojās ar rokdarbiem, audzināja bērnus un, ja nepieciešams, baroja vīrus.
Kā tu domā, kādi darbi bija jāveic salas sievām, lai pabarotu un nodrošinātu savu ģimeni?
Lauku sēta “Jüri-Jaagu” – Jauna ģimene, jaunas mājas
Kāzas bija svarīgs notikums laucinieku dzīvē, kas lika pamatus jaunai ģimenei un jaunām mājām. Ar kāzu svinībām saistītie priekšmeti izcēlās ar košām krāsām un sarežģītiem rakstiem, kas raisīja cieņu un atzinību. Pūrs palīdzēja jaunlaulātajiem uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Ieskaties līgavas pūra lādē un uzzini, ko viņa gatavoja sev pūrā. Apbrīno arī kāzu viesu skaistās drēbes.
No Krievijas aizbēgušie vecticībnieki savā jaunajā dzimtenē būvēja mājas, kas atšķīrās no igauņu mājām, un cītīgi kopa savas tradīcijas un kultūru. Viņi galvenokārt pārtika no zvejas un dārzeņu audzēšanas. Peipusa sīpoli ir viens no mūsu pazīstamākajiem kultūrvēsturiskajiem mantojumiem.
Plkst. 12, 14 un 16 Pajautā saimniecei, kas par brīnumu ir Peipusa sīpoli un cigoriņi, un uzzini, kā tos audzē un izmanto vecticībnieki.
Setu lauku sēta – Mājas šaipus un viņpus robežai
Pareizticīgie setu iedzīvotāji cēla savas mājas divu pasauļu krustcelēs – uz Igaunijas un Krievijas robežas. Dzīvodami diezgan nomaļi, seti ir saglabājuši savu dialektu, ēdienu, tautas tērpus un dziedāšanas tradīcijas. Setu vīri bija pazīstami arī kā prasmīgi podnieki.
Plkst. 12:30, 14:30 un 16:30 Palūdz saimniecei māla pikuci un pamēģini uztaisīt bļodu vai podu.
Lauku sēta “Sepa” – Māja kā patvērums
Nemierīgos laikos mājas sienas un mājinieki vienmēr ir visdrošākais atbalsts. Pirmie kolhozu gadi Igaunijā bija smagi, un ikdiena bija grūta. Lai gan publiskajā telpā cilvēki centās būt pa prātam jaunajai varai, mājās viņi varēja justies brīvāk.
Plkst. 11, 13 un 15 Pajautā saimniecei, kā Igaunijā tika dibināti kolhozi un kāda bija dzīve pirmajos kolhoza gados.
Kuies skola – Skola un mājas
Igauņu zemnieku ir vienmēr raksturojusi vēlme nodrošināt saviem bērniem labāku nākotni. Skolas gudrības bija augstā vērtē. Skolotājam bija svarīga loma ne tikai bērnu mācīšanā, bet arī kora vai teātra pulciņa vadīšanā, kā arī mājsaimniecības kultūras un zemkopības prasmju iedzīvināšanā.
Plkst. 11:30, 13:30 un 15:30 Palūdz saimniecei mācību grāmatu un izlasi kādu jauku stāstu. Pamēģini, cik viegli ir uzburt skaistu rakstu ar spalvu vai rakstīt uz tāfeles ar grifeli.
Lau ciema veikals – Preces visiem!
Nelielajā ciema veikaliņā varēja iegādāties visu, kas bija nepieciešams ciema iedzīvotājiem, sākot ar kalumiem un beidzot ar pārtikas un saimniecības precēm. Parasti veikalnieks dzīvoja tajā pašā ēkā, kur atradās veikals, un ar savu nedaudz pilsētnieciskāko mājokli rādīja piemēru ciema iedzīvotājiem.
Ielūkojies blakus veikalam esošajā veikalnieces viesistabā un uzzini, ar ko tā atšķīrās no lauku mājas.
1960. gadā kūts strādniekiem celtajā daudzdzīvokļu mājā var ielūkoties pagājušā gadsimta 60., 70. un 90. gadu, kā arī šā gadsimta sākuma lauku iedzīvotāju mājokļos. Kā ritēja ikdiena komunālajā dzīvoklī? Kāda bija ģimenes dzīve sociālisma uzplaukuma laikā? Kas notika laukos pēc kolhozu sabrukuma?
Pagrabstāvā var gūt īsu pārskatu par Igaunijas lauku dzīves attīstību no kolhozu dibināšanas līdz mūsdienām. Mazā Ilmāra pasaule aicina nodoties rotaļām un izbaudīt bērnības priekus.
Katru sestdienu no plkst. 12 līdz 15 kolhoza mājā var piedalīties veļas dienas nodarbēs. Katru svētdienu no plkst. 12 līdz 15 šeit var nobaudīt maltīti, kas pagatavota pēc padomju laika receptēm.
Mājas ir droša vieta, taču tās uzliek arī pienākumus. Arī bērniem mājās bija savi pienākumi. Jau agrā bērnībā lauku bērni sāka iet ganos, palīdzēja ravēt dobes un, cik spēja, piedalījās arī citos lauku darbos.
Saimniece pastāstīs, kas dzīvo kūtī un kā par kūts iemītniekiem rūpēties. Izmēģini savas iemaņas ekspozīcijas telpā un pagalmā.
Mazā ganiņa piedzīvojumu taka
Mazā ganiņa piedzīvojumu taka ganu zēna Anša un viņa uzticamā drauga Džera pavadībā ved cauri lauku sētu pagalmiem, mežam un akmeņu krāvumiem, pārbaudot piedzīvojumu meklētāja atjautību un veiklību. Tāpat kā mazā ganiņa ikdiena, arī šis ceļojums apvieno darbu un rotaļas, prieku un rūpes, bailes un kārdinājumus. Paņem no kases līdzi arī karti.
Kolu krogs – virtuve ir mājas sirds
Kolu krogs visa gada garumā piedāvā igauņu nacionālos ēdienus, kas tiek pasniegti autentiskā 19. gadsimta ceļmalas krodziņā. Bukstiņputra un kama ir droša izvēle!
ŅEM VĒRĀ!
Vasarā vērts vairāk uzmanības pievērst muzeja sētu puķudobēm. Daudzi ziedi tikuši pie nosaukumu plāksnītēm, kuru stūrī esošais QR kods jūs ar viedierīces palīdzību aizvedīs līdz precīzākiem augu aprakstiem.