Herjapea dzīvojamās ēkas pamatakmenī redzams gadaskaitlis „1909“. Saimniecības labklājības pamatā bija andelēšanās Pēterburgas tirgū ar guvumiem no pašu tīruma un ganāmpulka. Par tur nopelnīto naudu tika iegādāta un atvesta lepna iedzīve dzīvojamās ēkas iekārtošanai, zāles krāsns krāsainie podiņi nākuši no Pēterburgas. Viensēta iepazīstina ar 1930. gadu dzīves apstākļiem. Redzēsim, kur 20 neatkarības gadu laikā (1918–1940) bija nonākusi Igaunijas mājas kultūra.
Herjapea omulīgajā virtuvē ēdiens tiek gatavots pēc 1920.–1930. gadu receptēm. Ziemā saimnieces cep rudzu maizi un nodarbojas ar rokdarbiem, vasarā norit ēdienu un amatnieku dienas, kur tiek dalītas ēdienu receptes un iepazīstināts ar laikmetam raksturīgām rokdarbu tehnikām, rakstiem un piegrieztnēm.