Igauņu virtuve vienmēr ir bijusi ļoti vienkārša gan ēdienu pagatavošanas, gan izmantoto produktu ziņā. Taču, neskatoties uz to, ēdieni ir ļoti garšīgi, jo to pagatavošanai igauņi izmantoja visus labumus, ko dāvāja lauki, meži, dārzs un kūts.

Igaunijas Brīvdabas muzeja “Kolu” krogs ir sarūpējis nelielu igauņu tradicionālās virtuves labāko paraugu izlasi un aicina nobaudīt senču pavārmākslas mantojumu, kuru mūsdienās, iespējams, nemaz tik bieži neizdodas atrast!

 

Ēdienkarte

Rietumviru apriņķis

Rudzu miltu putra

Neraugoties uz to, ka rudzu audzēšanas apstākļi Igaunijas ziemeļu daļā vienmēr ir bijuši sliktāki, no rudzu miltiem gatavoti ēdieni biežāk sastopami tieši ziemeļu piekrastē, kur zvejnieki savu nozveju mainīja pret rudziem. Sālītā rudzu miltu putra ir ēdama karstā veidā ar sviestu vai ceptu speķi un saldo krējumu.

 

Setomā

Baraviku zupa

Seto virtuve liecina par Krievijas ietekmi. Katrās mājās vienmēr bija sēnes – baravikas, pienaines, rudmieses un visdažādākās meža ogas.

Salīdzinājumā ar tradicionālo igauņu virtuvi seto tradicionālajā virtuvē ir daudz mazāk gaļas ēdienu.

 

Sāremā

Sāremā vēl šodien gatavo dažādu veidu plāceņus: baltos (miltu plāceņus) un asins plāceņus, kā arī rīvētos plāceņus (miltu plāceņus ar rīvētiem kartupeļiem), kas citviet Igaunijā nav sastopami. Serves rajonā plāceņi zviedru valodas ietekmē tiek saukti par paltiem (palt), citur Rietumsāremā apriņķī – par bumbiņām (pallid), dažviet par limpām (Mustjalas pagastā – par klimpām), bet Austrumsāremā, vismaz līdz šodienai – par plāceņiem (kakk).

 

Ziemeļigaunija

Cepiens

Zvejnieku ģimenes cepeškrāsnī gatavoja svaigas vai sālītas reņģes, izklājot tās uz salmiem. 20. gadsimta sākumā šo cepto zivi pasniedza svētku reizēs. Kūsalu rajonā šādi pagatavotu zivi sauca par cepienu (küpsik).

 

Austrumviru apriņķis

Kāpostu pīrāgs (kāpostu maize)

Avinurmes kāpostu pīrāgs (kapsapiirakas) (citviet Igaunijā pazīstams arī kā kāpostu maize) ir mājās cepta maize, kas gatavota no raudzētas rudzu mīklas un pildīta ar skābētiem kāpostiem un speķi. Līdz 20. gadsimta vidum tā galvenokārt bija pazīstama kā Avinurmes darbarīku tirgotāju ceļamaize, ko viņi ņēma līdzi garajos tirgus braucienos.

 

Mulgimā

Mulgimā biezpienmaize

Mulgimā biezpienmaizes (korp) saknes meklējamas Dienvidigaunijā – Mulgimā apriņķī, no kurienes cēlies arī tās nosaukums. Mulgimā biezpienmaizes parasti cepa uz svētkiem. Tās tika celtas galdā Lieldienās, Vasarsvētkos, Jāņos, kāzās un citos svētkos. Mulgimā biezpienmaize ir iekļauta Igaunijas nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

 

Slāpju remdēšanai

Medus miestiņš

Līdz 13. gadsimtam medalus bija viens no Igaunijā izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet pēc krustnešu ierašanās to izspieda alus, un mūsdienās nav īsti zināms, kā senie igauņi gatavoja miestiņu.

 

Komplekta cena: 20 €

Piemērots pusdienām vienai personai vai degustācijai vairākām personām.